Latvijas Iizglītības Sistēmas (LIS) strukturālajām reformām vajadzētu beigties ar Interneta laikmetam atbilstošas izglītības paradigmas ieviešanu skolās
Pār LIS gāžas kritikas straumes - daudzreiz pamatoti, citreiz bez pamata (V.Dūles raidījumi par intelekta apokalipsi, A.Kampara izteikumi par LIS kā sūna ciemu, O.Rode par alternatīvo izglītību un vērtību krīzi sabiedrībā, etc., etc., etc., etc., etc., ). Es pats arī salīdzinoši bieži esmu zaudējis savaldīšanos savos izteikumos, teikdams, ka "lekciju lasīšana" un "turēšanās pie krīta un tāfeles" Latvijas augstskolās atšķiras no viduslaiku universitātēm vienīgi ar to, ka lektori tagad nevalkā vairs parūkas un iestērķelētus žabo, bet citādi maz kas ir mainījies studiju procesā. Sabiedrība ārpus akadēmiskajiem mūriem ''uz ielas un tirgus laukumos'' ir apgriezusies ar kājām gaisā un kļuvusi ļoti dinamiska visās jomās, bet LIS turpina funkcionēt tradicionālajā 20.gs. sākuma manierē, kuru A.Kampars nesen nosauca par "sūnu ciema režīmu". Konflikta cēlonis LIS ar sabiedrību sakņojas tanī apstāklī, ka konservatīvā LIS vairs nespēj apmierināt dinamiskās sabiedrības vajadzības pēc atbilstoši augsti kvalificēta darbaspēka.
Faktiski LIS lielos vilcienos nav ne sliktāka, ne labāka, kāda tā bija pirms 20-30 gadiem, kad jaunie cilvēki varēja apgūt vienu konkrētu profesiju visam turpmākajam mūžam un tajā nostrādāt līdz pensionēšanās vecumam. Tie laiki bija ļoti ērti saimnieciski snauduļojošai sabiedrībai, kur no katra indivīda tika maz prasīta atbildība pašam par savu dzīvi. Tā bija ekonomiski uz dabas resursiem balstīta stagnējoša sabiedrība, kura funkcionēja pēc algoritma, kuru noteica "no augšas" valdošā nomenklatūra. Indivīda uzdevums bija pielāgoties jau gatavai shēmai un šajā sakarā ar "jaunradi" neizcelties. Acīmredzami šie laiki ir aizgājuši uz neatgriešanos, bet LIS strādājošie savā vairumā gan no augšas (IZM), gan no apakšas (skolu direktori, skolotāji, etc.) pa lielam nespēj vai negrib saprast, ka atteikšnās no ""parūkām"" augstskolās un speciālistu sagatavošana pašu (skolu vidē) izdomātās profesijās pēc būtības neko neatrisina.
Faktiski LIS, PIS &AIS, nereti turpina ""ražot"" modernajai sabiedrībai nevajadzīgu produkciju. Diemžēl pilns vēders un stabila rītdiena nesekmē radošus meklējumus un netradicionālus risinājumus LIS, kad ārējie apstākļi (piem., ierobežots finansējums) vairs neļauj darboties pēc ierastās shēmas. Te gribu citēt par klasiku kļuvušo Steve Jobs uzrunu 2005.g. Stanforda universitātes absolventiem: "''Stay Hungry. Stay Foolish." It was their farewell message as they signed off. Stay Hungry. Stay Foolish. And I have always wished that for myself. And now, as you graduate to begin anew, I wish that for you." Domāju, ka absolventi savā vairumā nebija sajūsmā par šādu skaudru novēlējmu, bet tas bija un ir tik nepieciešami, lai rastos tādas inovācijas kā iPhone un iPad.
15:05Added to queue be with you today at your commencement from one of the finest universities in the world. Truth be told I never graduated from college and this is ...
''Stay Hungry. Stay Foolish." ir kļuvis par karogu patiesi inovatīviem un radošiem cilvēkiem, kas patiešām reālām problēmām meklē netradicionālus risinājumus. Lai no Kompetenču Centru (KC) veidošanas neiznāktu "tie paši vēži" tikai citā kulītē, šo Steve Jobs novēlējumu vajadzētu attiecināt uz visiem, kas šajā procesā ir iesaistīti - gan "no apakšas", gan "no augšas". Tajās nedaudzajās sarunās ar skolu direktoriem pārsvarā esmu dzirdējis par bažām, ka 68 milj. ir maza nauda, lai par to varētu reformēt Profesionālās izglītības sistēmu (PIS). PIS reformas izpratne nesniedzas tālāk par ""ēku eiroremontiem un renovēto telpu piekraušanu ar tehniku un darbagaldiem"", kuri pēc 3-5 gadiem atkal būs jau vakardiena. Tāpēc skolu direktoriem vajadzīgi simtiem miljoni, lai uzbūvētu savu neatkarīgu karaļvalsti, kura varētu bezrūpīgi funkcionēt neatkarīgi no tā, kas notiek attiecīgo nozaru uzņēmumos, kas notiek ar valsts eksportspēju, vai un kā pildās valsts budžets, etc.
Šāda domāšanas inerce nevar palīdzēt izveidot ilgtspējīgus PIS KC. Interneta laikmetā 5-7 gadu laikā piedzimst un nomirst līdz šim nebijušas profesijas - kā lai tām sagatavo speciālistus ar iepriekšējā gs. metodēm, kas bija adekvātas pirms 20-30 g., bet šodien tā rīkoties būtu augstākā mērā aplami. Strukturālās reformas valstī pēc būtības vēl nekur nav pat sākušās, arī LIS nē, arī PIS nē, nekur par runāšanu tālāk neesam tikuši. Kāpēc? Tāpēc, ka pretestība ir milzīga visos līmeņos no apakšas līdz augšai. Kamēr neiestāsies ''Stay Hungry. Stay Foolish." stāvoklis nopietnas strukturālās reformas nav sagaidāmas. Neraugoties uz to es aicinātu IZM pūliņus vērst ne tik daudz uz gatavu KC shēmu izstrādāšanu, kurā ""iepresēt"" profesionālās izglītības darbiniekus, kuri savā vairākumā šim procesam pretosies, bet visādi veicināt ne tikai direktorus, bet ikvienu PIS strādājošo meklēt optimālu risinājumu katrā konkrētā situācijā. Likt skolu direktoriem sarunāties savā starpā un ar uzņēmumu vadītājiem, ar pašvaldībām, ar sabiedrību visplašākajā nozīmē (skat. UK epastu "Par IKK 2.sēdes norisi un rezultātiem." no 25.02.2011). IZM dod vadlīnijas KC izveidošanai, bet konkrētos risinājumus direktoriem jāatrod pašiem.
Šīm sarunām un diskusijām jābeidzas ar protokoliem un elastīgiem sadarbības līgumiem, kuros parādās uzņēmēju un pašvaldību vajadzības (pasūtījums) pēc konkrētiem speciālistiem un gatavība izkārtot savos uzņēmumos attiecīgo profesiju prakšu vietas. KC nedrīkstētu būt kā savrup stāvoša skola, kuru enerģisks direktors cenšas piekraut ar tehniku un darbagaldiem. PIS KC būtu veidojama vairāk kā organizatoriska struktūra, kuru satur kopā terminēti vairāku-pušu līgumi (projekti) ar sākumu un beigām starp Skolu&Pašvaldībām&Uzņēmumiem&
IZM. KC ietilpstošā vadošā skola būtu kā KC kodols, kas satur šo KC dinamisko struktūru kopā un rūpējas par to ilgtspēju. KC darbinieki darbojas uz līguma pamata, kas beidzas līdz ar konkrētā projekta beigām. Jauns projekts - jauns darba līgums. Stay hungry, stay foolish - lietas notiek dinamiskā režīmā. Skolu telpās notiek galvenokārt teorētisko kursu apmācība, bet materiāli tehniskā bāze atrodas nozares labākajos (vai arī lokālajos, pašvaldību) uzņēmumos, kur tiek izpildīti prakses darbi.
Šajā sakarā PIS izglītības iestāžu vadītāji KC kontekstā varētu kaut ko mācīties no aktieru studijām un aktieru sagatavošanas "konkrētam uzņēmumam", piem., Liepājas teātrim. Šāda prakse aprobēta jau gadiem ilgi. Te ir svarīgs princips, ka nav kaut kāda neatkarīga aktieru arodvidusskola, kura ''štampo'' aktierus bez sasaistes ar konkrētu teātri - jo vairāk, jo labāk. Šādu no aktieriem noskatītu principu par "precīzu audzēkņu sasaisti ar uzņēmumu" vajadzētu ""iestrādāt KC statūtos"", lai kārtējais KC audzēkņu izlaidums netiek gatavots kaut kādam abstraktam darba tirgum, bet konkrētiem nozares uzņēmumiem, piem., "Valsts mežiem" vai "Olainfarm", utt. KC direktors ir tā persona, kas jau savlaicīgi rūpējas par kārtējo jauno speciālistu pasūtījumu savā nozarē, precīzi cik un kam, slēdzot līgumus ar uzņēmumiem, pierēķinot dabisko atbirumu.
Es te zināmā mērā brīvi improvizēju par KC tēmu, precīzi nezinot, cik tālu lietas ir aizgājušas jau MK noteikumu līmenī par KC izveidošanu. Turpretim Jums tas viss ir labi zināms, cik tālu lietas ir aizvirzījušās. Taču PIS KC izveidošanai nevajadzētu beigties ar veco vēžu pārlikšanu jaunās kulītēs. Palieku cerībā, ka manis izteiktajās idejās un rdzējumā ir kādi racionāli domu graudi, kuri būtu izmantojami KC veidošanā.